Polijas dzelzceļa operators "PKP Polskie Linie Kolejowe" (PLK) gatavojas palielināt vilcienu ātrumu centrālajā dzelzceļa līnijā līdz pat 250 km/h. Tas kļūs iespējams, ieviešot Eiropas vilcienu vadības sistēmu (ETCS). Uzņēmums arī izsludinājis konkursus, kuru kopējā vērtība ir 30 miljardi Polijas zlotu (7 022 850 000 000 eiro). Uzņēmumam ir investīciju plāni Malaševičē netālu no robežas ar Baltkrieviju, Polijas ekonomikas portālam "wnp.pl" pavēstījis uzņēmuma prezidents Pjotrs Viborskis.
ETCS (European Train Control System) jeb Eiropas vilcienu kontroles sistēma ir vilcienu aizsardzības sistēma, kas izstrādāta, lai aizstātu daudzas nesaderīgās sistēmas, ko izmanto Eiropas dzelzceļi un dzelzceļi ārpus Eiropas. ETCS ir Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmas signalizācijas un kontroles sastāvdaļa. ETCS sastāv no divām galvenajām daļām: sliežu ceļa aprīkojuma un borta aprīkojuma, kas atrodas vilcienā.
"Protams, ETCS 2. līmenis tiks uzstādīts TEN-T līnijās ar vislielāko vilcienu satiksmi. Tomēr mēs saskaramies ar lēmumu par to, kāda līmeņa ETCS izmantot citās dzelzceļa līnijās Polijā. PKP PLK ir iesaistīta arī integrētā sakaru tīkla programmas darbā," uzsvēra uzņēmuma PKP PLK vadītājs Pjotrs Viborskis.
"Centrālajā dzelzceļa līnijā (CMK-Zaverce-Grodziska Mazowiecki) tiek pārbūvēta dzelzceļa satiksmes vadības sistēma, atjaunota automātiskā līnijas blokāde un ieviesta ETCS sistēma, kas galu galā ļaus vilcienu satiksmi veikt ar ātrumu līdz 250 km/h,” skaidroja PKP PLK prezidents.
Lielākā daļa pēdējos gados centrālajā dzelzceļa līnijā veikto darbu ir saistīti ar ātruma palielināšanu. Tika sagatavota virsma un enerģētika. Kā norādīja P. Viborskis, runa ir par maksimālo ātrumu 200 km/h, tas ir atļauts CMK daļā un posmā, kas savieno Varšavu ar Gdaņsku. Tomēr praksē vilcieni tur brauc ar maksimālo ātrumu 160 km/h.
Ātruma pieaugums ir sagaidāms arī citās, mazākās līnijās. "Konkursā par 202. līnijas modernizāciju posmā no Gdiņas līdz Leborkai mēs jau esam norādījuši 200 km/h kā parametru, ko vēlamies sasniegt tālsatiksmes vilcieniem. Turklāt vairākās līnijās mēs jau esam sagatavojuši virsmu ātrumam 200 km/h un secīgi aprīkosim tās ar dzelzceļa satiksmes vadības sistēmām," piebilda P. Viborskis.
Tas ir svarīgi, jo "PKP Intercity", gatavojoties tirgus atvēršanai 2030. gadā, savu ritošo sastāvu papildina ar transportlīdzekļiem, kas spēj braukt ar ātrumu 200 km/h. Savukārt PKP grupas uzņēmums PKP LHS, kas ekspluatē platsliežu līniju, kas savieno Poliju ar Ukrainu, plāno aizstāt vecās krievu lokomotīves, kuras kļūst arvien grūtāk remontējamas, arī atbilstošu detaļu trūkuma dēļ, ar jaunām.
"Pasažieru pārvadājumu nozare attīstās ļoti dinamiski. Mēs vēlamies, lai to virzītu arī dzelzceļa infrastruktūras attīstība, lai pēc iespējas ātrāk pārsniegtu pusmiljarda pasažieru slieksni gadā un vienlaikus garantētu labas, stabilas iespējas kravu pārvadājumu attīstībā," uzsvēra P. Viborskis.
Šogad PKP PLK plāno uzsākt ETCS otrā līmeņa sistēmas uzstādīšanu 300 km līnijās, kuru pamatā ir esošā GSM-R sistēma. Vienā no GSM-R līnijām tas tiks ieviests obligātai darbībai radiosakaru jomā. Tiek veikta arī telefona elektrostacijas nomaiņa, lai to varētu secīgi savienot ar citām līnijām, kas aprīkotas ar GSM-R.
"PKP PLK turpina būt starpnieks ar lielā GSM-R projekta darbuzņēmējiem. To mērķis ir noteikt, cik lielā mērā viņi pabeigs uzsāktos darbus. Mums ir arī jāapsver, kā mēs vēlamies aprīkot savu dzelzceļa tīklu gan ar radiosakaru sistēmu, gan ar ETCS. Protams, ETCS 2. līmenis tiks uzstādīts TEN-T līnijās ar vislielāko vilcienu satiksmi. Tomēr mēs saskaramies ar lēmumu par to, kādu ETCS līmeni izmantot citās Polijas dzelzceļa līnijās," informēja P. Viborskis.
Pēdējo 12 mēnešu laikā PKP PLK ir izsludinājusi jaunus konkursus vairāk nekā 30 miljardu Polijas zlotu (vairāk nekā 7 022 850 000 000 eiro) vērtībā, tostarp vadošo konkursu Bjalistokas-Elkas līnijas modernizācijai, kura vērtība ir seši miljardi Polijas zlotu (1 404 570 000 000 eiro).
"Plāns, ko mēs sev izvirzījām, ir īstenots. Līdz šā gada beigām mēs plānojam paziņot par turpmākiem pasākumiem, kas galvenokārt saistīti ar līnijas modernizācijas turpināšanu no Budgoščas caur Koscežinu uz Gdiņu, kā arī jaunu līniju būvniecību no Krakovas uz Novi Sonču un Zakopani. Mēs vēlamies nodrošināt stabilu konkursa bāzi, kas nozīmē stabilus investīciju darbus aptuveni 15 miljardu Polijas zlotu (3 511 575 000 000 eiro) vērtībā gadā," paziņoja PKP PLK vadītājs.
Uzņēmums ir iesniedzis konkursa plānu līdz 2025. gada beigām un strādā pie plāna nākamajiem diviem gadiem.
"Šobrīd PKP PLK koncentrējas uz pēdējo 12 mēnešu laikā izsludināto konkursu nokārtošanu. Mēs vēlamies, lai vairāki desmiti darbuzņēmēju un, iespējams, simtiem apakšuzņēmēju varētu darboties mūsu būvlaukumos pēc iespējas ātrāk. Mums ir svarīgi projekti saskaņā ar Nacionālo atveseļošanas plānu (VRP), kura īstenošanas datums ir 2026. gada otrā puse. Mēs esam veikuši vairākas izmaiņas, lai tie būtu funkcionālāki un radītu efektu, kas ātri jūtams pasažieru un kravu pārvadājumiem," informēja uzņēmuma vadītājs.
PKP PLK ir iesaistīta arī integrētā sakaru tīkla programmas darbā, kura mērķis ir noteikt, kā izskatīsies dzelzceļa savienojumu tīkls visā valstī saistībā ar plānoto ātrgaitas dzelzceļa būvniecību. Ātrgaitas dzelzceļa (HSR) būvniecība Polijā paātrinās. Varšavas-Lodzas savienojums būs gatavs 2032. gadā, trīs gadus vēlāk - atzars uz Poznaņu un Vroclavu.
Polijas dzelzceļa līnijas jau 12 mēnešus sadarbojas un nekonkurē ar uzņēmumu CPK, uzsvēra P. Viborskis. PKP PLK turpina procesu, lai pārņemtu uzņēmumu "Cartagor", kas pārvalda loģistikas centru Malaševičē netālu no robežas ar Baltkrieviju, kuram ir svarīga loma tirdzniecībā starp Āziju un Eiropas Savienību.
Septiņi no 13 Eirāzijas transporta koridoriem šķērso Krievijas teritoriju. Lai gan ziemeļu koridors no Ķīnas, kas šķērso Krieviju un Baltkrieviju, šobrīd ir politisks izaicinājums Polijai, tam ir vislielākais attīstības potenciāls. Tā galvenais punkts ir kravu terminālis Malaševičē uz Polijas un Baltkrievijas robežas Malaševiče līdz šim ir bijusi galvenie "sauszemes vārti" precēm no Ķīnas, kas sasniedza ES tirgus. Šobrīd Malaševičē dienā tiek apkalpoti 16 vilcieni, bet pieprasījums ir 20.
"Mēs zinām Malaševičes pārkraušanas zonas infrastruktūras stāvokli. Mēs arī zinām, kā šodien izskatās pārkraušana, vagonu un preču apjoms, kas plūst caur šo vietu, salīdzinot ar laiku pirms kara Ukrainā. Mēs vēlamies tur veikt ieguldījumus racionāli, ņemot vērā vissvarīgākās vajadzības,'' pastāstīja uzņēmuma PKP PLK prezidents.
Pirmkārt, ir iespējams palielināt jaudu uz pievedceļiem un sliežu ceļiem, kur tās šodien nav. Otrkārt, PKP PLK vēlas pakāpeniski pievienot jaunus infrastruktūras elementus, atkarībā no kravas masas apjoma, pavēstīja P. Viborskis.
