Šogad Livonijas balvas uzņēmumiem “Ausma Media” (bērnu raidījuma "Tutas lietas" producentu grupa, Latvija) un “Bolt Technology” (Igaunija) pasniedza Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis un Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo Igaunijas vēstniecībā, kur šim pasākumam tika pieskaņota arī lentītes griešana - Igaunijas Biznesa centra Rīgā oficiālā atklāšana.
Livonijas balvas tiek pasniegtas kopš 2013. gada cilvēkiem, kuri veicinājuši Latvijas un Igaunijas saimniecisko sadarbību. Balvu dibināja Igaunijā strādājošie Latvijas uzņēmumi un pirmajā reizē pasniedza to Latvijas vēstniekam Igaunijā Kārlim Eihenbaumam. Laika gaitā apbalvojamo statuss pārvirzījās uz juridiskām personām - katru gadu pa diviem tādiem uzņēmumiem no Latvijas un no Igaunijas, kuri sekmīgi darbojas abās valstīs.
Tradīcijas uzturēšanas organizatorisko darbu sadalījušas abu valstu vēstniecības Igaunijā un Latvijā un abu valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Balvu pasniegšanas brīdis nav stingri noteikts, bet saskaņots ar vēl citiem pasākumiem, kuros Latviju un Igauniju pārstāvējuši dažkārt Valsts vai Ministru prezidentu, bet biežāk ministri. Šogad Igaunijas ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo bija atbraucis uz Rīgu ne vien pasniegt Livonijas balvas, bet arī piedalīties Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Ārvalstu investoru padomes Igaunijā, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Rīgas Ekonomikas augstskolu rīkotajā starptautiskajā konferencē "Ārpus robežām: Investīcijas un drošība Baltijā".
Ekonomikas ministrija informēja arī par Baltijas valstu ekonomikas ministru tikšanos, kurā līdz ar V. Valaini un E. Keldo piedalījās Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks. “Sarunās akcentēta reģionālās sadarbības nozīme drošības, investīciju un ekonomiskās izaugsmes jomās,” teikts pārskatā par šo notikumu.
Jau pieteiktais Igaunijas biznesa centrs atvērts Igaunijas vēstniecībā Rīgā, Pils ielā 8-10. Vakar notikušais pasākums deva iespējas iepazīties ar vēstniecības jauno mājvietu, uz kurieni vēstniecība pārcēlusies no savas vēsturiskās vietas Skolas ielā. Tagad vēstniecība darbojas pilnīgi pārtaisītā padomju laika ēkā. Vecrīga šajā ēkā iekļauta ne kā mākslīgi radītas butaforijas ēkas iekšienē, bet kā skats pa maksimāli paplašinātajiem logiem uz īsto Vecrīgu, cik nu tā saglabājusies.
Igaunijas biznesa centra atklāšanas uzrunā E. Keldo pastāstīja, ka Igaunijas valdība, rūpējoties par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu savas valsts iekšienē un ārpus tās, meklē iespējas palīdzēt saviem uzņēmumiem dibināt sakarus ar potenciāliem partneriem. Vairāk kā četri tūkstoši Igaunijas uzņēmumu pašlaik jau aktīvi darbojas Latvijā un Biznesa centrs parūpēsies, lai jaunu kontaktu kļūtu vēl vairāk. Sadarbība jau pašlaik notiek gan uzņēmējdarbības, gan starpvalstu līmenī.
Uz jautājumu, kādi Latvijas un Igaunijas kopīgi projekti pašlaik ir prioritāri abu valstu līmenī, E. Keldo atbildēja, ka vispirms tas ir “Rail Baltica” kā ārkārtīgi svarīgs projekts gan drošībai, gan satiksmes nozarei. Tas ir ļoti svarīgs visam Baltijas reģionam.
Tāpat kā ļoti nozīmīgu lietu Igaunijas ekonomikas ministrs atzīmēja elekroenerģijas infrastruktūras sakārtošanu un interneta tehnoloģiju tālāku attīstību, iesaistot uzņēmumus publiski privātās partnerības projektos.
Uz tradicionālo jautājumu par to, vai Latvija un Igaunija ir vairāk sadarbības partneres vai konkurentes, E. Keldo atrada formulējumu, ka tās ir “draudzīgas sāncenses”: “Mēs necīnāmies viena pret otru, bet daudzi Igaunijas un Latvijas uzņēmumi kopīgi meklē jaunus noieta tirgus citās trešajās un ceturtajās valstīs. Ja tomēr man būtu jāvērtē, cik lielā mērā sadarbību un konkurenci var izteikt procentos, es teiktu, ka mūsu valstu starpā 20% ir konkurence, bet 80% ir laba sadarbība.”
Ļoti svarīgi uzsvērt, ka par dekorācijām un butaforijām nevar nosaukt tādus pasākumus kā Livonijas balvu pasniegšana ik gadu un Biznesa centra atklāšana ar pieteikumu, ka tas strādās dienu no dienas. Visvieglāk uztveramais saimniecisko sakaru rādītājs ir preču tirdzniecības apjoms. Lūk, kāds tas bijis Latvijai un Igaunijai šā gada martā, par kuru Centrālās statistikas pārvalde sniegusi vissvaigākos datus. Tirdzniecības apjoms sniegts sadalījumā starp Latvijas eksportu un importu un salīdzinājumā ar citām zīmīgām valstīm:
| Eksports | Imports | |
| Lietuva | 294,4 | 396,0 |
| Igaunija | 199,5 | 159,4 |
| Polija | 75,3 | 231,0 |
| Somija | 71,6 | 104,0 |
| Vācija | 110,9 | 254,9 |
| Lielbritānija | 96,8 | 21,4 |
| Zviedrija | 94,3 | 83,4 |
| Krievija | 73,4 | 5,2 |
Šādi dati lielā mērā atspēko runas, ka Baltijas valstis pasaules tirgū ir konkurentes ar gandrīz vienādu produkciju. Nē, attiecībā pret Baltijas valstu lielumu ļoti intensīvā preču apmaiņa liecina par sadarbību, kas lielā mērā vērsta uz tādu gala produktu iegūšanu, kuros ir visu triju Baltijas valstu ieguldījums.
Preču apmaiņas radītāji dod kaut jel kādas cerības, ka pilnīgi zemē nomesti - burtiski zemē ierakti un piedevām iebetonēti nebūs tie miljardi eiro, kurus Latvija, Igaunija un tāpat Lietuva turpinās tērēt “Rail Baltica” būvēšanai. Argumentus par labu “Rail Baltica” būvēšanai “Neatkarīgā” pārcilāja ar Livonijas balvas pasniegšanas ceremonijas viesi, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju, bet iepriekš satiksmes ministru un vēl iepriekš “Rail Baltica“ projekta uzņēmumu amatpersonu Kasparu Briškenu. Viņš vērsa uzmanību uz preču plūsmu ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī uz tās pagarinājumu starp Somiju un Poliju un tā tālāk - starp Somiju un Vāciju vai Itāliju. Uz turieni somu preces būtu efektīvāk vest pa dzelzceļu caur Baltiju nekā pa jūru līdz Hamburgai un no turienes pa dzelzceļu. Bet - tādā gadījumā jābūt pārliecinātiem par igauņu spējām pārņemt Somijas preces Mūgas ostā. Vēl viens pasākums “Ral Baltica” finansiālai glābšanai būtu preču pārvirzīšana no autotransporta uz dzelzceļu - no “Via Baltica” un “Rail Baltica", kas tāpat prasa vienotību Baltijas valstu transporta politikā.
Sarežģītāk uztveramas ir investīciju plūsmas, kuras pārdomāt uz Igaunijas vēstniecību bija atnācis a/s “Rīgas siltums” valdes priekšsēdētājs Ilvars Pētersons. Ar atrunām, ka šobrīd nav nekādu konkrētu plānu, viņš tomēr pamatoja nepieciešamību paplašināt uzņēmuma darbību tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī ārzemes. Igaunijas un arī Lietuvas kapitāls Latvijas enerģētikā un tieši siltuma ražošanā ir manīts, kam vajadzētu likt pretī Latvijas kapitāla ekspansiju.
Pasākumā bija sastopams kapitālu virzīšanas profesionālis Ģirts Rungainis ar apsvērumiem par to, kas pēdējos gados vairs neļauj Igaunijai būt par paraugu gan Latvijai, gan Lietuvai, kura tagad pārņēmusi Baltijas izaugsmes līdera vietu un godu. Viņaprāt, tagad Latvijai un Igaunijai iezīmējušās līdzīgas problēmas. Varbūt risināt tās izdosies kopīgi?
Cita starpā Igaunijas biznesu pasākumā pārstāvējaBLRT - Romāns Vinartšuks, Grupas uzņēmumi: Elme Metall Latvia SIA - Maksims Malanjis un Elme Messer Gaas Latvia - Vadims Kjasilis
Dipperfox - Jaana Külm (izpilddirektore) un Vallo Visnapuu (eksporta pārdošanas vadītājs)
E-piens - Jānuss Murakass
Nefab Packaging - Jana Salma
Saksa Automaatika OÜ - Ats Alupere (izpilddirektors / rīkotājdirektors) un Karin Kuhhi (B2B pārdošanas vadītāja)
Siidrikoda OÜ - Sulev Nõmmann (CEO), Ingmar Nõmmann (rūpnīcas vadītājs)
SK ID Solutions - Liisa Lukin (valdes locekle) un Ludmila Bērica (valdes vadītāja Latvijā)
Skinest Rail - Sergejs Jakovļevs (izpilddirektors)
AS Teede Tehnokeskus - Märt Puust (projekta vadītājs, ITS nodaļa)
Tiptiptap - Aleksandrs Suvorovs (eksporta tirdzniecības pārstāvis)
Igaunijas Pārtikas rūpniecības asociācija - Sirje Potisepa (priekšsēdētāja)
Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - Mait Palts, Liisi Kirschenberg
Problēmas un to risināšana nedrīkst aizēnot vakardienas gaviļniekus - Livonijas balvas saņēmušos uzņēmumus. Par Igaunijas uzņēmumu "Bolt Technology" sagadīšanās tāda, ka tā izveidošana datēta ar 2013. gadu tāpat kā Livonijas balvai. Kopš tā laika igaunim Markusam Villigam izdevies izveidot vienu no #Eiropas savienībā lielākajām mobilitātes uzņēmumu grupām, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, e-velosipēdu un skūteru nomu, ēdienu piegādi un koplietošanas auto nomu. Savukārt Latvijas SIA "Ausma Media" ir audiovizuālā satura veidotāja izglītojošā un izklaidējošā saturā bērniem. Tagad pirmskolas un jaunākā skolas vecuma bērni un viņu vecāki Latvijā un Igaunijā zina, kas ir Tuta (titulvarone seriālām “Tutas lietas”), kas ir “Emī un Rū” un “Ukulele".
