Latvijas bankas joprojām mēdz kritizēt par vāju kreditēšanas aktivitāti un nevēlēšanos izsniegt jaunus kredītus. Kā 2024. gada rudenī “nra.lv” pastāstīja Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis, banku kredītportfelis pēdējo 10 gadu laikā ir praktiski nemainīgs, sasniedzot aptuveni 14 miljardus eiro. Lai piespiestu bankas aktīvāk izsniegt aizdevumus, šobrīd tiek ieviesta vesela virkne jauninājumu likumdošanā.
Raksts lasāms šeit.
Taču banku kreditēšanas veicināšanai Latvijā ir arī otra puse - tā sauktie sliktie kredīti, kurus klienti, visticamāk, nekad neatmaksās. Šis rādītājs kopš 2010. gada ir samazinājies gandrīz 20 reižu. Vienlaikus tas joprojām ir augstākais starp trim Baltijas banku tirgiem.
NPL jeb neatmaksāto kredītu līmenis Baltijas valstīs un daudzās Eiropas valstīs ir vēsturiski zemākais. Kā “nra.lv” pastāstīja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Kurbatskis, ja 2010. gadā, vēsturiski augstākajā NPL īpatsvara periodā, vairāk nekā 19,4% banku kredītu Latvijā bija ienākumus nenesoši, tad 2024. gada decembrī šis rādītājs bija 1,2%. Samazinājumu izraisīja Eiropas Centrālās bankas, Latvijas Bankas un pašu banku kopīgie pasākumi kredītportfeļa kvalitātes kontroles stiprināšanai un vesela pasākumu klāsta ieviešana, no likumdošanas līdz pat ar IT tehnoloģijām saistītiem pasākumiem. “Informāciju par nefinansiālu kredītu (NPL) samazināšanos Latvijā ietekmēja ekonomikas izaugsme, zemais bezdarba līmenis un stabila vidējās algas izaugsme, kas uzlaboja aizņēmēju maksātspēju, laba likviditāte finanšu tirgos un augsta aktīvu vērtība. Arī bankas pirms aizdevumu izsniegšanas turpina rūpīgi izvērtēt potenciālo aizņēmēju riskus. Savukārt situācija ar parādu piedziņu pēdējos gados ir saglabājusies stabila un nav pasliktinājusies,” saka Sanda Apine, “Luminor” parādu pārstrukturēšanas un piedziņas vadītāja. Neatmaksāto kredītu īpatsvars ir samazinājies no 26% 2010. gadā līdz 0,5% pagājušajā gadā.
““Swedbank” ir viena no retajām bankām, kas, pretēji tirgus praksei, nepārdeva šos kredītus piedzinējiem, bet turpināja strādāt ar katru klientu un katru aizdevuma līgumu individuāli,” “Swedbank” stāsta “nra.lv”. Jaunākais būtiskais notikums šajā jomā bija 2020. gadā pieņemtie likuma grozījumi, kas ļāva kredītiestādēm norakstīt sliktos parādus, kas radās 2008. gada finanšu krīzes laikā. Tā kā banka jau sen bija norakstījusi šos parādus kā zaudējumus, šīs izmaiņas palīdzēja atgriezties normālā ekonomiskajā apritē cilvēkiem, kuriem šīs saistības bija “uz papīra”. Tāpat ES ir mainījusi savu pieeju nokavētu parādu definēšanai. “2010. gada septembrī par problemātiskiem tika uzskatīti kredīti ar maksājumu kavējumiem, kas pārsniedza 90 dienas. Līdz 2024. gada decembrim šādu kredītu īpatsvars bija samazinājies līdz 1,2%, kas atspoguļo banku kredītportfeļu kvalitātes būtisku uzlabošanos pēdējo 15 gadu laikā. Lai gan saskaņā ar pašreizējo Eiropas Banku iestādes (EBI) definīciju NPL līmenis ir augstāks - 2,7 % uz 2024. gada decembri,” saka Andrejs Kurbatskis. Atcerēsimies, ka NPL definīcija tagad ietver ne tikai parādus, kas nav samaksāti ilgāk par 90 dienām, bet arī aizdevumus, “kuri, visticamāk, netiks atmaksāti bez ķīlas pārdošanas, neatkarīgi no parādu esamības”.
2024. gada beigās problemātisko kredītu īpatsvars Latvijas banku kopējā kredītportfelī bija 2,7%. Mājsaimniecībām šis rādītājs bija 1,2%, Latvijas uzņēmumiem - 2%, bet ārvalstu klientiem - pat 8,6%.Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem, 2022. gadā NPL līmenis Latvijā bija 2,3%, kas ir relatīvi zems līmenis ES valstīm, Polijas (2,4%) vai Rumānijas (2,7%) līmenī. Piemēram, Grieķijā nenodrošināto kredītu portfelis tajā laikā bija vairāk nekā 8%, Kiprā - 7,7%, Bulgārijā - 4,5%, Ungārijā - 3,8% un Horvātijā - 4,3%.
Citās Baltijas valstīs slikto kredītu skaits ir vēl vairāk samazinājies. Lietuvā NPL līmenis ir samazinājies no 23,3% 2010. gadā līdz 0,6% 2024. gadā. Šos datus sniedz Lietuvas Banka, par ko “nra.lv” ziņoja: “2011. gadā Lietuvas Banka ieviesa atbildīgas kreditēšanas prasības, kas piemērojamas mājsaimniecību kredītiem. Šie pasākumi ierobežoja komercbanku spēju uzņemties pārmērīgu risku, izsniedzot aizdevumus privātpersonām. Turklāt pēc 2008. gada finanšu krīzes bankas pārskatīja arī savu riska apetīti. Tā rezultātā tika ieviestas stingrākas prasības arī uzņēmumu kredītiem.” Saskaņā ar Lietuvas Bankas datiem, NPL līmeņa samazināšanos ietekmēja fakts, ka valsts sniedza atbalstu vietējiem uzņēmumiem COVID-19 pandēmijas laikā, kas ļāva tiem pārciest šo periodu bez strauja problemātisko kredītu skaita pieauguma. Turklāt Lietuva darbojas saskaņā ar Bāzeles III banku noteikumiem, kuru mērķis ir arī stiprināt kredītriska pārvaldību. Arī Igaunijā ir manāmi samazinājies “slikto” kredītu līmenis. Saskaņā ar SVF datiem, tas joprojām ir viens no zemākajiem ES, 2022. gadā sasniedzot tikai 0,8%. Šis rādītājs ir zemāks tikai Lietuvā (0,4%) un Zviedrijā (0,3%). “Igaunijā darbojošos banku kredītu kvalitāte kopš 2010. gada ir ievērojami uzlabojusies. Tas galvenokārt bija saistīts ar straujo IKP un mājsaimniecību ienākumu pieaugumu šajā periodā. Uzņēmumu un mājsaimniecību nokavēto parādu līmenis saglabājās zems pat koronavīrusa krīzes laikā un sekojošajā straujā cenu un procentu likmju pieauguma periodā,” NRA pastāstīja Igaunijas Bankas ekonomists Tāvi Raudsārs. “Nominālo ienākumu un IKP pieaugums saglabājās spēcīgs, un iepriekš uzkrātās rezerves un zemais bezdarba līmenis palīdzēja saglabāt nokavēto parādu līmeni rekordzemā līmenī.”
Bankas uzskata savu tirgu par pietiekami aizsargātu no kavējumiem, pateicoties gan Latvijas Bankas, gan Eiropas Centrālās bankas prasībām. “Makroekonomiskā nenoteiktība, ko izraisa globālā decentralizācija, ģeopolitika un ASV tarifu politika, veicina konservatīvākas prognozes attiecībā uz NPL. Bankas uzskata, ka negatīva ietekme var ietekmēt slikto parādu līmeni. Tomēr maz ticams, ka šis apmērs būtiski ietekmēs banku kapitālu. Latvijas Bankas un ECB izveidotais NPL līmeņa un izsniegto kredītu kvalitātes uzraudzības mehānisms darbojas efektīvi,” saka Jūlija Ļebedinska-Ļitvinova, bankas “Citadele” valdes locekle un risku direktore. Ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju saistītie riski var turpināt negatīvi ietekmēt kredītportfeli vairākās nozarēs. Latvijas Banka uzskata, ka galvenais faktors iespējamajā problemātisko kredītu pieaugumā ir uz eksportu orientētā apstrādes rūpniecība. Jo īpaši koksnes izstrādājumu ražošana, ko tirdzniecības spriedze varētu ietekmēt vissmagāk. “Taču iespējamā kredītu kvalitātes pasliktināšanās būs ierobežota, jo ietekme uz visneaizsargātākajiem uzņēmumiem ir neliela,” saka Andrejs Kurbatskis. “Ekonomiskās nestabilitātes apstākļos visneaizsargātākās ekonomikas nozares, kas veicina NPL līmeņa pieaugumu, ir būvniecība un nekustamais īpašums - tās ir īpaši atkarīgas no finansējuma pieejamības un nekustamā īpašuma tirgus dinamikas. Arī mazumtirdzniecība ir apdraudēta - pirktspējas samazināšanās galvenokārt ietekmē nepārtikas preces. Tālāk seko transports un loģistika - degvielas cenu svārstību un globālu piegādes ķēžu problēmu dēļ. Viesnīcu bizness un tūrisms ir jutīgi pret ārējiem satricinājumiem un pieprasījuma samazināšanos; tāpat kā ražošanas uzņēmumi ar lielu eksporta īpatsvaru, kas ir atkarīgi no ārējā pieprasījuma un valūtas svārstībām,” jutīgākās nozares uzskaita Sanda Apine, “Luminor” pārstrukturēšanas un parādu piedziņas vadītāja. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. “Vissarežģītākā situācija pēdējos gados ir bijusi apstrādes rūpniecībā. Nozares spēju gūt ienākumus ir ietekmējušas grūtības eksporta tirgos, piegādes problēmas, augstās enerģijas cenas, dažu uzņēmējdarbības modeļu aktualitātes zaudēšana kara dēļ Ukrainā un cenu konkurētspējas samazināšanās. Tā rezultātā nokavēto parādu līmenis Igaunijas apstrādes rūpniecībā ir augstāks nekā citās ekonomikas nozarēs,” saka Tāvi Raudsārs, Igaunijas Bankas ekonomists. Viņš piebilst, ka kavēto patēriņa kredītu līmenis nedaudz pieaug, ņemot vērā šāda veida kredītu augsto risku. Tāpat iepriekš problemātisks bija kredītportfelis Igaunijas nekustamo īpašumu sektorā. Pēdējos gados situācija ar hipotēku portfeli ir uzlabojusies, pateicoties bezdarba samazinājumam. “2008. gada krīzes laikā visvairāk cieta nekustamā īpašuma un būvniecības nozares,” piekrīt Lietuvas Banka. “COVID-19 pandēmijas radītais ekonomiskais šoks visvairāk ir ietekmējis transporta, viesnīcu biznesa un ēdināšanas nozari. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija ietekmē dažādas nozares atkarībā no to tiešās vai netiešās atkarības no importa/eksporta no konkrētām valstīm.” Pēdējos gados Lietuvas Banka ir novērojusi ienākumus nenesošo kredītu pieaugumu transporta nozarē, īpaši kopš COVID-19 pandēmijas sākuma, un pēc tam arī pārtikas un izmitināšanas nozarē. Tā paša iemesla dēļ daži uzņēmumi joprojām atkopjas. Vēsturiski Lietuvas būvniecības nozarē ir augstāks nenodrošinātu kredītu līmenis, līdz pat 4%, kas galvenokārt ir saistīts ar mazajiem uzņēmumiem, kuri nespēj pabeigt savus projektus. “Citās nozarēs problemātisko kredītu līmenis svārstās atkarībā no sezonalitātes, piemēram, lauksaimniecībā, valsts atbalsta, piemēram, “zaļās” enerģijas, ģeopolitiskās situācijas, piemēram, tirdzniecības, un citiem faktoriem. Vairumā gadījumu kopējais problemātisko kredītu līmenis šajās nozarēs nepārsniedz 2%,” “nra.lv” norāda Lietuvas Banka.
